Īss sižeta izklāsts 

Dienā, kad Latvijā simboliski likvidē padomju varas atliekas - spridzina pēdējo PSRS armijas lokatoru, nacionālā spārna deputāta dzīvoklī nogalina viņa palīdzi. Nogalināta Nata Nolle bija talantīga un spējīga, no viņas bija atkarīgi lēmumi, ko pieņem atjaunotās Latvijas politiķi. Saprotot, ka slepkavība ir politiski motivēta, pieredzējušie policijas vadītāji lietu uzdod jaunam iesācējam. Izmeklētājs ātri nāk uz pēdām pirms mēneša no cietuma iznākušam zaglim, kurš bijis slepkavības vietā, bet izrādās, ka pierādījumi ir viltoti. Turpinot izmeklēt Natas Nolles slepkavību, jaunais izmeklētājs nāk uz pēdām lielai sazvērestībai.

Darbības vieta un laiks 

 Filmas darbība norisinās 1995. gadā nupat neatkarību atguvušajā Latvijā. Šis ir atjaunotās Latvijas neatkarības 4. gads. Valstī izdevies demokrātiski ievēlēt parlamentu, atjaunot Latvijas starptautisko reputāciju, vienoties par Krievijas karaspēka izvešanu. Taču neredzams karaspēks ir palicis- VDK ir saglabājusi savu aģentu tīklu un spēj to izmantot jebkurā brīdī. Latvijā ierodas ārvalstu uzņēmēji, kuri spēj apmuļķot nepieredzējušos valsts vadītājus. Pamazām ietekmi jaunajā demokrātijā atkal atgūst Krievija. Šīs ir unikālas krustceles. Valsts, kas nupat vēl atradās aiz dzelzs priekškara un bija vardarbīgi iekļauta PSRS, nu ir brīva un veido savu pārvaldības modeli. Līdztekus sadzīvo padomju mantojums ar jauno demokrātiju. Parlamentā iekļuvuši gan naivi brīvības cīnītāji, gan pieredzējusi padomju nomenklatūra, kas spējuši nomainīt saukļus un lozungus. Kurš ir īsts patriots, kurš izliekas un kāpēc - nevienam nav zināms.

Vecie likumi vairs nedarbojas, jaunie vēl nav nostabilizējušies. Šādā situācijā nonāk viens no galvenajiem varoņiem- likumīgais Zaglis Nitišs, kurš cietumā pavadījis pēdējos 10 gadus. Notiesāts padomju iekārtā, brīvībā viņš iznāk jau citā valstī. Nitiša pasaulē sabrucis viss- nedarbojas likumīgo zagļu hierarhija, iekrājumi pazuduši. Vienīgais, ko viņš māk- atvērt sarežģītas atslēgas. Tas viņu noved slepkavības vietā.

 Jaunais izmeklētājs Kārkliņš saprot, ka viņam iedota bīstama lieta un neviens nepalīdzēs, ja viņš kļūdīsies. Spīts un naivums dzen Kārkliņu par slepkavības pēdām, atklājot to, ko uzzināt nevajadzēja.

Nata Nolle lieliski pārzina gan rakstītos, gan nerakstītos likumus. Viņa ir ietekmīga, no viņas atkarīgs kādus lēmumus pieņems politiķi. Natai ir lieliska izglītība- viņa beigusi VDK spiegu skolu. Viņas darba devēji Latvijas Saeimā to nezina, uzticas Natai it visā. Tieši Natas prāts un spējas padarījušas viņas priekšnieku par ietekmīgu politiķi. Šo trīs nekādi nesaistīto cilvēku likteņi izmainās, kad Nata aļaujas sievišķīgam vājumam un cenšas parūpēties par savu dzīvi.

Filmas stils

 Filmas struktūru veido trīs noveles, kas katra virzās savā laikā un tempā un savienojas Natas noslepkavošanas dienā. Katrai novelei ir savs galvenais tēls- Natas līnija atklāj VDK darbības metodes un ietekmi sākot ar 1968. gadu, likumīgā zagļa Nitiša stāsts ir par cilvēku, kura pasaule sabrukusi pilnībā. Viņš cietumā nonāk vienā valstī, bet brīvībā iznāk pilnīgi citā. Nitiša dzīvē vienmēr darbojušies dubulti likumi - valsts  pieņemtie un tie, ko diktē zagļu pasaule. Iznākot no cietuma, vairs nedarbojas, ne vieni, ne otri. Arī izmeklētājs Kārkliņš ir piedzīvojis abas sistēmas, skolā viņš mācījās vēl Padomju Savienībā, bet Policijas Akadēmijā jau brīvā Latvijā. Tikai skolotāji joprojām tie paši. Katra līnija virzās savā ātrumā, līdz 6. sērijā visas sinhronizējas. 7.sērija ir slepkavības diena.

Režisora redzējums 

 90tie gadi ir ietekmējuši ne tikai valsts šodienas ritējumu, bet arī vairāku paaudžu dzīves uztveri, bailes un uzdrīkstēšanos. Piemēri par apkārtējo vidi ir veidojuši mūsu sajūtas par to, kā strādā šī pasaule. Pārejas periods ir trakojošs un nekontrolējams, kur valsts fiziska bezspēcība un nesakārtotība deva augsni izmantot spēku un viltību ātra labuma gūšanai. Tas ir laiks, kura vide ir perfekta kino veidošanai, pirmkārt, dēļ sava vizuālā kontrasta, piemēram, liela grupējuma vadītājs var braukt ar smalkāko tā laika auto (piemēram, Audi 100 ar tonētiem logiem) un vienlaicīgi doties uz savu mītni mikrorajonā daudzīvokļu nama divistabu dzīvoklī, kur griesti ir piemētāti ar salipušiem sērkociņiem, un, otrkārt, ar savu pieejamību – tā laika liecinieki ir dzīvi, līdz ar to ir pieejami no pirmavotiem stāsti, kas ļauj uz notikumiem vai apstākļiem paskatīties līdz vissīkākajai detaļai un uzzināt to, kas tolaik nevienam kriminālziņu lasītājam nav bijis zināms. Sarunas ar tā laika autoritātēm bieži sākas ar frāzi ‘’tā tak bija komēdija’’ un tad seko ‘’kā tas notika pa īstam’’- tā ir milzīga bagātība dot iespēju skatītājam redzēt līdz šim neredzēto, vēsturiski precīzā atainojumā. Neskaitot krāšņo 90to gadu fonu, scenārija un režijas uzdevums būs nepārtraukti ļaut skatītājam jautāt – ko mēs darītu varoņu vietā? Jautājumi – vai mēs, esot viņu vietā, pieņemtu pareizākus vai nepareizākus lēmumus, vai mēs tiešām esam pārliecināti, ka paši nemēģinātu apzagt valsti, ja būtu nonākuši nekontrolētu iespēju laikā, vai mēs tiešām nebūtu pērkami policisti, ja alga būtu 100 lati un nevarētu piedarbināt savu darba auto un vai varētu būt labi deputāti, ja pašiem rekets ņem nost naudu. Filmēšanas stils – tiešs, ass, bez izskaistinājumiem un liekiem efektiem, skatītājam jājūtas iemestam 90to gadu virpulī, bet vienlaicīgi neizskaistinot ārišķības, ar ko bieži grēko 90to gadu bandu seriāli austrumos.

Lomās 

 Natu Nolli atveido divas aktrises- pieaugusī Nata ir Madara Zviedre, Natālija jaunībā DIāna Krista Stafecka. Viņai tā ir pirmā kino loma.

Izmeklētājs Aldis Kārkliņš arī debitants- Jaunā Rīgas teātra kursa students Ritvars Toms Logins. Viņa priekšnieka Sidraba lomā Ģirts Krūmiņš.

Zagli Antonu Nitišu spēlē ukraiņu aktieris Aleksejs Gorbunovs

Arī citās lomās spilgti aktieri: deputāts Silšalka- Mārcis Maņjakovs, bandīts Dima Azerjans- Jurijs Djakonovs, Goša Azerjans - Hrants Tokhatjans (Armēnija), Nikolajas NolleValentīns Novopoļskis (Lietuva), privātdetektīvs Kims- Jurijs Curilo (Krievija), Matilde - Madara  Vilčuka, Natas vectēvs - Uldis Dumpis, Natas māte- Ināra Slucka, Natas skolotājs Kamils Petrovičs - Andrejs Iļjins (Krievija)

Radošā komanda 

 Režisors Armands Zvirbulis Armands Zvirbulis ir režisors, kura darba rokrakstam raksturīga īpaša iedziļināšanās tēlu psiholoģijā un rūpīgs darbs ar aktieriem. Armanda darbu sarakstā ir daudz dokumentālo filmu, seriālu un daudzsēriju filmu, teātra izrāžu. Par filmas “Mazie Laupītāji” (2009) režiju saņemta Latvijas kinonozares augstākā balva Lielais Kristaps, filma piedalījusies vairāk nekā 60 kino festivālos un saņēmusi 14 godalgas. 2019.gadā Lielā Kristapa balvu saņēmis Armanda režisētais seriāls “Sarkanais mežs”, kas bija īpašās Latvijas Simtgades kino programmas sastāvdaļa. “Sarkanais mežs” saņēma arī Latvijas sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kā labākais darbs kino.

Operators inscenētājs Gints Bērziņš.  Fotogrāfs un operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes (LGC) prezidents.