Īss sižeta izklāsts
Dienā, kad Latvijā simboliski likvidē padomju varas atliekas - spridzina pēdējo PSRS armijas lokatoru,
nacionālā spārna deputāta dzīvoklī nogalina viņa palīdzi. Nogalināta Nata Nolle bija talantīga un
spējīga, no viņas bija atkarīgi lēmumi, ko pieņem atjaunotās Latvijas politiķi.
Saprotot, ka slepkavība ir politiski motivēta, pieredzējušie policijas vadītāji lietu uzdod jaunam
iesācējam. Izmeklētājs ātri nāk uz pēdām pirms mēneša no cietuma iznākušam zaglim, kurš bijis
slepkavības vietā, bet izrādās, ka pierādījumi ir viltoti. Turpinot izmeklēt Natas Nolles slepkavību,
jaunais izmeklētājs nāk uz pēdām lielai sazvērestībai.

Darbības vieta un laiks
Filmas darbība norisinās 1995. gadā nupat neatkarību atguvušajā Latvijā. Šis ir atjaunotās Latvijas
neatkarības 4. gads. Valstī izdevies demokrātiski ievēlēt parlamentu, atjaunot Latvijas starptautisko
reputāciju, vienoties par Krievijas karaspēka izvešanu. Taču neredzams karaspēks ir palicis- VDK ir
saglabājusi savu aģentu tīklu un spēj to izmantot jebkurā brīdī. Latvijā ierodas ārvalstu uzņēmēji, kuri
spēj apmuļķot nepieredzējušos valsts vadītājus. Pamazām ietekmi jaunajā demokrātijā atkal atgūst
Krievija.
Šīs ir unikālas krustceles. Valsts, kas nupat vēl atradās aiz dzelzs priekškara un bija vardarbīgi iekļauta
PSRS, nu ir brīva un veido savu pārvaldības modeli. Līdztekus sadzīvo padomju mantojums ar jauno
demokrātiju. Parlamentā iekļuvuši gan naivi brīvības cīnītāji, gan pieredzējusi padomju nomenklatūra,
kas spējuši nomainīt saukļus un lozungus. Kurš ir īsts patriots, kurš izliekas un kāpēc - nevienam nav
zināms.
Vecie likumi vairs nedarbojas, jaunie vēl nav nostabilizējušies. Šādā situācijā nonāk viens no galvenajiem varoņiem- likumīgais Zaglis Nitišs, kurš cietumā pavadījis pēdējos 10 gadus. Notiesāts padomju iekārtā, brīvībā viņš iznāk jau citā valstī. Nitiša pasaulē sabrucis viss- nedarbojas likumīgo zagļu hierarhija, iekrājumi pazuduši. Vienīgais, ko viņš māk- atvērt sarežģītas atslēgas. Tas viņu noved slepkavības vietā.
Jaunais izmeklētājs Kārkliņš saprot, ka viņam iedota bīstama lieta un neviens nepalīdzēs, ja viņš kļūdīsies. Spīts un naivums dzen Kārkliņu par slepkavības pēdām, atklājot to, ko uzzināt nevajadzēja.
Nata Nolle lieliski pārzina gan rakstītos, gan nerakstītos likumus. Viņa ir ietekmīga, no viņas atkarīgs
kādus lēmumus pieņems politiķi. Natai ir lieliska izglītība- viņa beigusi VDK spiegu skolu. Viņas darba
devēji Latvijas Saeimā to nezina, uzticas Natai it visā. Tieši Natas prāts un spējas padarījušas viņas
priekšnieku par ietekmīgu politiķi.
Šo trīs nekādi nesaistīto cilvēku likteņi izmainās, kad Nata aļaujas sievišķīgam vājumam un cenšas
parūpēties par savu dzīvi.
Filmas stils
Filmas struktūru veido trīs noveles, kas katra virzās savā laikā un tempā un savienojas Natas
noslepkavošanas dienā.
Katrai novelei ir savs galvenais tēls- Natas līnija atklāj VDK darbības metodes un ietekmi sākot ar 1968.
gadu, likumīgā zagļa Nitiša stāsts ir par cilvēku, kura pasaule sabrukusi pilnībā. Viņš cietumā nonāk
vienā valstī, bet brīvībā iznāk pilnīgi citā. Nitiša dzīvē vienmēr darbojušies dubulti likumi - valsts
pieņemtie un tie, ko diktē zagļu pasaule. Iznākot no cietuma, vairs nedarbojas, ne vieni, ne otri. Arī
izmeklētājs Kārkliņš ir piedzīvojis abas sistēmas, skolā viņš mācījās vēl Padomju Savienībā, bet Policijas
Akadēmijā jau brīvā Latvijā. Tikai skolotāji joprojām tie paši.
Katra līnija virzās savā ātrumā, līdz 6. sērijā visas sinhronizējas. 7.sērija ir slepkavības diena.
Režisora redzējums
90tie gadi ir ietekmējuši ne tikai valsts šodienas ritējumu, bet arī vairāku paaudžu dzīves
uztveri, bailes un uzdrīkstēšanos. Piemēri par apkārtējo vidi ir veidojuši mūsu sajūtas par to, kā
strādā šī pasaule. Pārejas periods ir trakojošs un nekontrolējams, kur valsts fiziska bezspēcība un
nesakārtotība deva augsni izmantot spēku un viltību ātra labuma gūšanai.
Tas ir laiks, kura vide ir perfekta kino veidošanai, pirmkārt, dēļ sava vizuālā kontrasta,
piemēram, liela grupējuma vadītājs var braukt ar smalkāko tā laika auto (piemēram, Audi 100 ar
tonētiem logiem) un vienlaicīgi doties uz savu mītni mikrorajonā daudzīvokļu nama divistabu
dzīvoklī, kur griesti ir piemētāti ar salipušiem sērkociņiem, un, otrkārt, ar savu pieejamību – tā laika
liecinieki ir dzīvi, līdz ar to ir pieejami no pirmavotiem stāsti, kas ļauj uz notikumiem vai apstākļiem
paskatīties līdz vissīkākajai detaļai un uzzināt to, kas tolaik nevienam kriminālziņu lasītājam nav bijis
zināms. Sarunas ar tā laika autoritātēm bieži sākas ar frāzi ‘’tā tak bija komēdija’’ un tad seko ‘’kā tas
notika pa īstam’’- tā ir milzīga bagātība dot iespēju skatītājam redzēt līdz šim neredzēto, vēsturiski
precīzā atainojumā.
Neskaitot krāšņo 90to gadu fonu, scenārija un režijas uzdevums būs nepārtraukti ļaut
skatītājam jautāt – ko mēs darītu varoņu vietā? Jautājumi – vai mēs, esot viņu vietā, pieņemtu
pareizākus vai nepareizākus lēmumus, vai mēs tiešām esam pārliecināti, ka paši nemēģinātu
apzagt valsti, ja būtu nonākuši nekontrolētu iespēju laikā, vai mēs tiešām nebūtu pērkami
policisti, ja alga būtu 100 lati un nevarētu piedarbināt savu darba auto un vai varētu būt labi
deputāti, ja pašiem rekets ņem nost naudu.
Filmēšanas stils – tiešs, ass, bez izskaistinājumiem un liekiem efektiem, skatītājam jājūtas
iemestam 90to gadu virpulī, bet vienlaicīgi neizskaistinot ārišķības, ar ko bieži grēko 90to gadu
bandu seriāli austrumos.
Lomās
Natu Nolli atveido divas aktrises- pieaugusī Nata ir Madara Zviedre, Natālija jaunībā DIāna Krista Stafecka. Viņai tā ir pirmā kino loma.

Izmeklētājs Aldis Kārkliņš arī debitants- Jaunā Rīgas teātra kursa students Ritvars Toms
Logins. Viņa priekšnieka Sidraba lomā Ģirts Krūmiņš.
Zagli Antonu Nitišu spēlē ukraiņu aktieris Aleksejs Gorbunovs
Arī citās lomās spilgti aktieri: deputāts Silšalka- Mārcis Maņjakovs, bandīts Dima
Azerjans- Jurijs Djakonovs, Goša Azerjans - Hrants Tokhatjans (Armēnija), Nikolajas NolleValentīns Novopoļskis (Lietuva), privātdetektīvs Kims- Jurijs Curilo (Krievija), Matilde - Madara
Vilčuka, Natas vectēvs - Uldis Dumpis, Natas māte- Ināra Slucka, Natas skolotājs Kamils
Petrovičs - Andrejs Iļjins (Krievija)
Radošā komanda
Režisors Armands Zvirbulis
Armands Zvirbulis ir režisors, kura darba rokrakstam raksturīga īpaša iedziļināšanās tēlu
psiholoģijā un rūpīgs darbs ar aktieriem. Armanda darbu sarakstā ir daudz dokumentālo filmu,
seriālu un daudzsēriju filmu, teātra izrāžu. Par filmas “Mazie Laupītāji” (2009) režiju saņemta
Latvijas kinonozares augstākā balva Lielais Kristaps, filma piedalījusies vairāk nekā 60 kino
festivālos un saņēmusi 14 godalgas. 2019.gadā Lielā Kristapa balvu saņēmis Armanda režisētais
seriāls “Sarkanais mežs”, kas bija īpašās Latvijas Simtgades kino programmas sastāvdaļa.
“Sarkanais mežs” saņēma arī Latvijas sabiedrisko mediju balvu “Kilograms kultūras” kā labākais
darbs kino.

Operators inscenētājs Gints Bērziņš. Fotogrāfs un operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes (LGC) prezidents.